Kā izmantot alveju veselībai un skaistumam?

Laikam katrs būs dzirdējis par vērtīgo alveju, ko puķu podā uz palodzes mēdza audzēt mūsu vecmāmiņas. Bet kā šo augu pareizi lietot savas veselības labā, un vai to drīkst darīt neierobežoti ilgi? Par to šajā rakstā.

Vēl ne tik sen uzskatīja, ka alvejas lapas ir zelta vērtas. Tam patiešām ir pamatojums. Dziedniecībā alveja ir zināma vēl no seno ēģiptiešu laikiem. Tolaik priesteri šo augu izmantoja, ne tikai lai dziedinātu, bet arī faraonu mumificēšanā. Alvejas ģintī ir ļoti daudz sugu. Dažos literatūras avotos minētas pat 400, taču ne visas ir tik vērtīgas. Mūsdienās dziedniecībā parasti lieto kokveida alvejas un īstās alvejas lapas. 

Alveja jeb aloje, ir ļoti īpatnējs tuksneša vai pustuksneša augs, kam patīk augt sausā, karstā vietā. Tas arī ir viens no faktoriem, kas nosaka šā auga vērtību. Latvijā alvejas, kā zināms, savvaļā neaug, mūsu valstī tās audzē tikai kā istabas jeb puķu podu kultūru. Savvaļā alveja atrodama galvenokārt Dienvidāfrikas valstīs, arī Madagaskarā un Arābijas pussalā, kur ir tuksneša un pustuksneša zona, šim augam vispiemērotākie dzīves apstākļi. Augot ekstremālā vidē, alvejā veidojas daudz specifisku ķīmisko savienojumu, kas nosaka tās izmantošanu medicīnā. Vairāku gadsimtu ilgā pieredze tika ņemta vērā, iekļaujot alveju oficiālajā medicīnā kā līdzekli, kas palīdz ārēju brūču dziedēšanā.

Alvejas lapas satur daudz dažādu glikozīdu rūgtvielu, ieskaitot aloe-emodīnu, kas lielās devās var izraisīt caureju. Lapās ir C, A, B1, B2, PP vitamīni, mikroelementi un minerālvielas: dzelzs, kālijs, kalcijs, magnijs, mangāns, sērs, litijs, varš, cinks un selēns.

Auga lapu sula satur aminoskābes, enzīmus un arī daudzvērtīgos cukurus (polisaharīdus), kuri veido glikoproteīnus. Tie savukārt cilvēka organismā stimulē fagocitozi – tieši veicina organisma spējas iznīcināt iekļuvušos kaitīgos mikroorganismus. 

Audzēšana

Alvejas pavairo ar sakņu dzinumiem. Ja pods ir pietiekami liels, var ļaut augt tajā pašā podā vai atdalīt un pārstādīt citā. Augs iesakņojas un aug labi, jo ir pieticīgs. Reizēm cilvēki grēko, alveju pārāk bieži laistot, taču pārāk liela mitruma dēļ var pūt saknītes un augs aiziet bojā. Laistīšanas biežums atkarīgs no gaisa temperatūras un mitruma telpā, bet pietiks, ja aplaistīsiet reizi nedēļā.

Reizi mēnesī vai divos mēnešos alveju ieteicams mēslot. Kārtīgi pabarotai alvejai notiek spēcīgāka biosintēze, tā ražo vairāk cilvēka veselībai noderīgo vielu. Barību augs izmanto augšanai, jaunu šūnu veidošanai un ļoti reti uzkrāj, tāpēc, izmantojot alveju dziednieciskiem nolūkiem, mēslojuma daļiņas nevar nonākt cilvēka organismā.

Kad lietot? 

Svaigu alvejas lapu mīkstumu iekšķīgi var lietot šādos gadījumos:

  • Kā imūnsistēmas stimulētāju – gan profilaktiski, gan slimības laikā.
  • Mazasinības ārstēšanai un profilaksei.
  • Saaukstēšanās slimību gadījumos.
  • Ja ir aizcietējumi.
  • Lai uzlabotu vielmaiņu.
  • Dažādu ādas slimību gadījumos.
  • Ja ir par maz kuņģa skābes.

Ārīgi lapas vai to sulu lieto šādos gadījumos.

  • Lai sekmētu brūču dzīšanu.
  • Ja ir dažādas ekzēmas un ādas lobīšanās.
  • Ja ir iesnas (kā deguna pilienus).
  • Pretiedeguma aizsargkrēmos.
  • Lai uzlabotu matu augšanu un to struktūru.

Kā pareizi izmantot?

Parasti mājas apstākļos ikdienas lietošanai griež tikai vienu alvejas lapu. Šim nolūkam izmanto divgadīgu līdz piecus gadus vecu augu. Derīgi arī vecāki augi, taču tos labāk audzēt pavairošanai.

Īsi pirms lietošanas lapai nogriež vienu posmu un ar asu nerūsošā tērauda nazi nodala puscaurspīdīgo lapas masu no miziņas. Parasti vienā reizē nelieto vairāk par vienu gramu svaigas masas. 

Nereti dabīgo produktu veikalos var iegādāties kaltētu lapu masu, ko lieto, lai mīkstinātu vēdera izeju, kā arī vecākiem cilvēkiem ar vēdera izejas traucējumiem.
Alvejas lapu masu bieži gatavo kopā ar medu, riekstiem, sīrupiem vai vīnu.

Ārīgi dziedniecībā lapu masu izmanto neatšķaidītu vai sajauktu ar nelielu daudzumu ūdens. Ar to aizpilda nedzīstošas brūces, uzklāj lieliem nobrāzumiem vai citādi bojātai ādai.

Slimību daudz – recepte viena

Parasti 0,5–1 g svaigas alvejas lapas ieteicams lietot ikdienā no rīta neilgi pirms ēšanas un – tikai reizi dienā. Tas uzlabos pašsajūtu un stiprinās organisma aizsargspējas. 

Pēdējās desmitgades pētījumi liecina, ka alveja var būt arī līdzeklis, kas samazina audzēju veidošanās risku. Tāpēc veselam cilvēkam var ieteikt lietot alveju ilgstoši un dažādos veidos, bet ar vienu noteikumu – pēc katrām 25 “alvejas dienām” jābūt 5 “brīvdienām”, kad alveju nelieto.    

Lai padarītu lapu masu garšīgāku un arī barojošāku, to var sajaukt ar tādu pašu svara daļu medus un pievienot masai nedaudz riekstu.

Iekšķīgi mazasinības un saaukstēšanās slimību profilaksei ieteicams šāds brūvējums: ņem vienādās svara daļās sakapātu alvejas lapu masu, medu un sauso sarkanvīnu (sevišķi labs ir Merlot šķirnes vīnogu vīns). Maisījumu liek stikla traukā un novieto tumšā vietā. Notur 7 dienas, katru dienu vismaz reizi kārtīgi saskalojot trauku. Procesa beigās izkāš caur marli un sapilda tumšās pudelēs, kuras glabā vēsumā. 

Lapu smelkni var arī izkaltēt un lietot sausu (pa 1 tējkarotei), lai mīkstinātu vēdera izeju. Savukārt alvejas vīnu lieto pa ēdamkarotei 3 reizes dienā neilgi pirms ēšanas vismaz 30 dienas.

Visus iepriekšminētos līdzekļus var izmantot, lai uzlabotu apetīti un stimulētu kuņģa sulas un žults sekrēciju. 

Alvejas lietošana arī uzlabo ādas un zemādas audu elastību, samazina alerģijas, diatēzes un dermatīta risku.  

Uzmanību!

Alveju nedrīkst lietot grūtniecības pēdējos 3 mēnešos, kā arī tad, ja ir asiņošana, un uzreiz pēc operācijas. Tāpat alvejas lietošana noliegta čūlas slimniekiem un akūtu nieru slimību gadījumos.    

Bērniem – ar piesardzību!

Ļoti piesardzīgiem jābūt, lietojot alveju bērnu dziedināšanā. Viņu organisms ir ļoti jutīgs, bet alvejas sulā esošie ķīmiskie savienojumi ir stipri un darbojas diezgan specifiski. Bērniem un novājinātiem slimniekiem var gatavot maisījumu no 100 g alvejas sulas, 500 g sasmalcinātu valriekstu, 300 g medus un 3–4 citronu sulas. Lieto vienu mēnesi pa vienai tējkarotei 2–3 reizes dienā 30 minūtes pirms ēšanas. Jāpatur prātā, ka alveju vai tās maisījumu gan pieaugušajiem, gan bērniem ieteicams dzert dienas pirmajā pusē, bet noteikti ne vakarā. Alvejai piemīt tonizējošas īpašības, turklāt, kā jau iepriekš minēts, augs aktivizē organisma iekšējās aizsargspējas, līdz ar to var būt problemātiski iemigt.

Noder skaistumkopšanā

Savulaik alvejas sulas kompreses sekmīgi lietoja, lai sadziedētu ādu, kas bija cietusi no radiācijas. Mūsdienās alvejas lapu masu (vai no tās veidotos krēmus) izmanto saules apdegumu ārstēšanā un arī saules aizsargkrēmos. Ir pieejami kosmētiski alvejas krēmi, kas uzlabo ādas elastību un dziedē mikrobojājumus un ādas plaisas.

Alvejas lapu masu vai sulu ieteicams ierīvēt galvas ādā, lai uzlabotu matu augšanu un struktūru. Lai radikāli uzlabotu matu augšanu, ierīvēšanu veic pārdienas un vismaz vienu mēnesi.

Ar atšķaidītu svaigi spiestu alvejas sulu var skalot mutes dobumu, ja ir stomatīts un gingivīts (uz 100 ml silta ūdens ņem 20 g svaigas sulas). Lai samazinātu parodontozes risku un stiprinātu smaganas, var lietot nešķaidītas sulas kompreses.

Lai atvieglotu diatēzi un dermatītu, ieteicams alvejas produktus vienlaikus lietot gan iekšķīgi, gan ārīgi.