Kā pareizi ģērbties ziemā?

Laikā, kad āra termometrs rāda mīnusus, nereti paši labprātīgi kļūstam par sala upuriem. Lai pāris nedēļu nebūtu jāpavada slimības gultā vai jāārstē gūtās traumas, lieti der atcerēties, kā ziemas laikā pareizi ģērbties. Par to vairāk šajā rakstā.

Steidzoties baudīt ziemas priekus vai vienkārši ejot savās ikdienas gaitās, neaizmirsīsim palūkoties, ko rāda termometrs pie loga, vai vismaz sameklēt laika ziņas telefonā, lai varētu piemēroti apģērbties paši un apģērbt bērnus. Jāņem vērā arī vēja ātrums, jo stiprs vējš pastiprina salšanu un veicina apsaldējumu rašanos. Un, protams, jāuzmanās, lai nepaslīdētu un nepakristu. Šķiet, tas viss ir labi zināms, tomēr katru ziemu kādam gadās gan pārsalt, gan apsaldēties, gan iedzīvoties traumās. Lai tā negadītos ir jādomā par apģērbu laicīgi un iespējams, ja apģērbs galīgi nav piemērots, jauna ziemas apģērba iegāde var tikt realizēta arī ar kredītu palīdzību. Piemēram, nav peļams patēriņa kredīts, kur jūs varat aizņemties kādus 500 euro uz 2 gadiem, maksājot vien 9% gadā.

Lai neapsaldētos

Apsaldēšanai visvairāk pakļauts deguns, ausis, vaigi, zods, roku un kāju pirksti. Āda apsaldētajā vietā kļūst bāla, sākumā var just sāpes, bet, turpinot uzturēties aukstumā, tās mazinās, toties, atkal nonākot siltumā, sāpes kļūst stipras, veidojas pietūkums un var būt arī čūlas. Apsaldēto vietu nedrīkst berzt ar sniegu un vispār berzēt. Cilvēkam pēc iespējas drīzāk jānonāk siltā telpā, jāatbrīvojas no mitriem, kā arī cieši piegulošiem apģērbiem un apaviem, nepieciešams silts šķidrums. Nedrīkst lietot alkoholu. Apsaldētajām vietām uzliek tīru un sausu pārsēju. Roku vai kāju paceļ uz augšu, taču nemasē. Apsaldētos pirkstus nedrīkst sasaitēt kopā. Jāvēršas pie ārsta.

Izvairīties no stipras atdzišanas

Ja no aukstuma nākas drebināties, tad skaidrs, ka ķermenis zaudē siltumu. Drebuļi ir organisma aizsargmehānisms, kas jārespektē. Nedrīkst pieļaut, ka organisms atdod siltumu ātrāk, nekā spēj to atjaunot. Drebuļiem var sekot koordinācijas traucējumi, kā arī piebremzējas domāšana un atmiņa, turklāt, krītoties ķermeņa temperatūrai, cilvēks var nejust, ka iestājusies organisma atdzišana – hipotermija. Lai pārietu drebuļi, daudzi mēdz lietot alkoholu, bet tas ir bīstami, jo alkohols palielina nosalšanas risku. Ja atdzišana ir izteikta, var sekot sirdsdarbības palēnināšanās, asinsspiediena pazemināšanās, ķermeņa refleksu vājināšanās un samaņas zudums, un šādā situācijā ir jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Līdz mediķu ierašanās brīdim cietušais silti jāsasedz, pēc iespējas mazāk kustinot. Ja stāvoklis nav tik smags un cilvēks nav zaudējis samaņu, viņš jānogādā siltumā, jāapsedz, atstājot neapsegtu tikai seju, jādod padzerties siltu šķidrumu, kas nesatur alkoholu vai kofeīnu, un jāmeklē ārsta palīdzība. Nedrīkst iegremdēt atdzisušo ķermeni karstā ūdenī vai berzēt.

Kā ģērbties, ejot laukā

Ziemā pēc iespējas ieteicams valkāt brīvas, siltas, mitrumu no ārpuses aizturošas drēbes, turklāt vēlamas vairākas apģērba kārtas. Jābūt arī cepurei un šallei. Staigāt ar kailu galvu nav ieteicams, ja gaisa temperatūra pat bezvēja laikā ir zemāka par -5 °C. Ja ziemā staigā bez cepures, organisma saražotais siltums izdalās tieši caur galvu, tādēļ cepure pasargās, tai skaitā no apsaldējumiem, kas veicina matu izkrišanu. Lai neapsaldētu rokas, jāvalkā silti adīti cimdi, vislabāk dūraiņi, jo tie ir siltāki par pirkstaiņiem. Ādas cimdi aukstā laikā nav ieteicami. Savukārt, ja izvēlētie cimdi mīļi, skaisti, bet nepraktiski, var izmantot arī īpašos roku sildeņus, kas aukstā laikā cimdus spēj uzkarsēt līdz pat +55 grādiem un siltumu noturēs 10 minūtes. Noteikti jāizvēlas sezonai piemēroti apavi, kas ir gan silti, gan nelaiž iekšā mitrumu, gan ļauj pēdām justies brīvi. Vēlamas arī siltas dabisku materiālu (vislabāk vilnas vai kokvilnas) zeķes.

Gatavojoties pastaigai kopā ar mazuli, jārūpējas, lai bērnam ne mirkli nebūtu jāgaida telpās, silti saģērbtam, jo tad viņš sakarsīs. Pirms iešanas laukā mazulim vajadzētu nomainīt autiņbikses. Veselai māmiņu paaudzei ir mācīts, ka bērnam jāvelk par vienu apģērba kārtu vairāk nekā sev. To var attiecināt tikai uz pavisam mazu bērnu, kurš pastaigas laikā guļ ratiņos un nav fiziski aktīvs. Ja bērns jau lielāks, tad nepieciešams apģērbs, kas nodrošina kustību brīvību. Mammai jāmācās savu bērnu pareizi apģērbt, ņemot vērā viņa individuālās īpatnības. Pēc pastaigas, noģērbjot mazuli, der aptaustīt viņa ķermenīti, rociņas un kājiņas, lai secinātu, vai bērns nav sakarsis vai nosalis. Lielā aukstumā rokas un kājas salst pirmās. Bērnam, kurš aktīvi kustas, rokas un kājas pēc pastaigas var būt mazliet vēsākas nekā parasti, bet kopumā tām jāpaliek siltām. Sārti vaidziņi nav pamats satraukumam. Nav vēlama šalles siešana priekšā mutei – tā ar laiku kļūst kā auksta, mitra komprese, kas veicina saaukstēšanos. Normāli arī lielā aukstumā bērns spēj elpot caur degunu. Pirms došanās laukā deguntiņu var izšņaukt. Ja nepieciešams, seju var ieziest ar bērnu krēmu, kas domāts pastaigām aukstā laikā.

Nepaslīdēt

Lai izvairītos no traumām, ziemā ir svarīgi izvēlēties piemērotus apavus ar rievotu zoli. Augsti papēži šai sezonai nav derīgi. Jācenšas pārvietoties tikai pa notīrītiem celiņiem, kas nokaisīti ar smiltīm, un jāraugās, kur spert soli. Kritieni nereti gadās tad, kad uzmanība pievērsta kaut kam citam, piemēram, ejot uz pieturu un skatoties, vai nenāk vajadzīgais transportlīdzeklis, runājot pa mobilo tālruni vai rakstot īsziņu, vienlaikus turpinot ceļu, utt. Ar traumu reizēm beidzas arī izskriešana pagalmā slīdošās mājas čībās, lai izbērtu atkritumus. Īpaša piesardzība jāievēro senioriem, kuriem mēdz būt koordinācijas traucējumi un arī trausli kauli. Dažkārt bērni un mazbērni iesaka viņiem labāk neiet laukā no mājas, tomēr pastaigas svaigā gaisā ir vajadzīgas, vienkārši tās jāplāno drošā maršrutā un, ja naktī snidzis sniegs, jāpagaida, līdz sētnieki būs paguvuši to notīrīt.

Ja gadās pakrist

Visbiežāk, paslīdot uz ledus, cilvēki krīt uz sāniem un traumē plaukstas, elkoņus, gūžas, plecus vai pēdas. Sāpes pēc traumas pieaug pakāpeniski, jo veidojas asinsizplūdums, kas spiež uz nervu galiem. Ja piedevām cilvēks steidzas uz darbu vai svarīgu tikšanos, viņš pēc inerces turpina ceļu, bet kādā brīdī tomēr sajūt, ka tomēr jāmeklē iespēja nonākt pie ārsta, lai veiktu rentgena izmeklējumu un izvērtētu, cik nopietns ir bojājums. Ja jau tūlīt pēc kritiena pie mazākās kustības jūtamas sāpes, tad labāk nekustēties, līdz ierodas medicīniskā palīdzība. Ja nākas palīdzēt cietušajam, kurš nespēj piecelties, svarīgi ir pēc iespējas ātrāk izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, nemēģinot viņu piesliet kājās un transportēt, jo tas var kaitēt. Pēc iespējas jārūpējas, lai cietušajam nesaltu: zem ķermeņa var palikt kādu apģērba gabalu vai vismaz sakārtot paša cietušā apģērbu, kas kritiena laikā var būt „sabraucis” uz augšu tā, ka apledojušais asfalts saskaras ar kailu muguru. Zem galvas var palikt kaut vai somu. Nevajag novilkt zābakus – arī neatliekamās palīdzības mediķi to parasti nedara, bet uzliek papildus fiksējošas šinas un transportē cietušo ar visiem apaviem, reizēm pat rentgena izmeklējumus izdara, zābakus nenovelkot, lai lieki neaizskartu traumēto, stipri sāpīgo vietu.

4 praktiski ziemas apģērbi, kurus vērts ieviest savā garderobē

  • Bītlene”
    To var valkāt kopā ar biksēm, džinsiem, svārkiem. “Bītlene” atbilst arī biroja “dress-kodam” un to var vilkt zem žaketes vai vestes. Tāpat tā ir absolūti neaizstājama aukstā dienā pastaigas laikā. Šāds svīteris kopā ar klasiskām biksēm vai zīmuļsvārkiem un atbilstošjiem aksesuāriem rada modernu tēlu arī vakara pasākumos.
  • Bikses
    Klasiskas, biezas bikses no vilnas auduma ir lieliska alternatīva aukstajā laikā džinsiem, sintētiska auduma biksēm vai legingiem. Bikses no tvīda lieliski pasvītro figūru, kā arī noslēpj tās trūkumus. Tās ir labi piemērotas gan biroja stilam, gan vakara apmeklējumam uz teātra izrādi. Protams, tajās nesalst arī pastaigas laikā.
  • Kardigans
    Par labu aizvietotāju džemperim un žaketei vienlaicīgi var kļūt adīts kardigans. Šobrīd modē ir pagarināti modeļi, kuriem var pieskaņot gan kleitu, gan džinsu bikses, gan “bītleni” ar biksēm, tāpat arī apjomīgākus modeļus, kas vairāk atgādinās vieglu kleitu.
  • Mētelis
    Silta jaka ar kažokādas kapuci ir patiešām lielisks izgudrojums, tomēr ne visi to var atļauties, īpaši tie, kam profesija pieprasa izvēlēties lietušķu stilu. Šādos gadījumos mētelis ir neaizvietojams. Vilnas vai kašmira – tas kļūs gan par lielisku garderobes papildinājumu, gan arī par lielisku variantu, ar ko doties pastaigā katru dienu.

Raksta tapšanā palīdzēja arī aizdevumu meklētājs.