Kādu malku vislabāk izvēlēties?

Gribam mēs to vai nē, bet apkures sezona ir sākusies un tiem, kas mājokļus silda ar malkas apkuri, noteikti aktuāla malkas iegāde, lai kurināšanas process būtu viegls un siltums labi saglabātos. Kādu malku izvēlēties attiecīgām situācijām un kas noteikti būtu jāzina par katru veidu? Par to šajā rakstā.

Savulaik malka bija vienīgais kurināmais veids, taču arī mūsdienās tas saglabājies kā viens no ekoloģiski nekaitīgākajiem un populārākajiem veidiem, pat neskatoties uz to, ka apkures sistēmas ir dažādas.

Sausu vai mitru

Malkas siltumatdeve ir ļoti atkarīga no tā, kāda ir koka suga un kādā vietā tas audzis. Sausa malka mazāk izdalīs darvu un uzturēs augstāku temperatūru kurināšanas laikā, kā arī atdos vairāk siltuma apkures sistēmai, taču jāņem vērā, ka pārāk sausa malka ātri izdeg, tāpēc kaut nelielam mitruma daudzumam malkā tomēr ir jābūt. Savukārt pārlieku mitra malka vienmēr būs grūti aizdedzināma, un tā arī slikti atdos siltumu. Visai malkai ir viens svarīgs priekšnoteikums – lai malka labi degtu, tai ir jābūt kvalitatīvai un labi izžuvušai.

Ir svarīgi, lai kurināšanai sagatavotās malkas pagales ir aptuveni vienāda biezuma – tad tās degs vienmērīgi un krāsns iesils labāk. Optimāls pagaļu biezums ir aptuveni 8-10 centimetri. 

Malkas garumam ir jāatbilst krāsns kurtuves garumam un platumam. Lielas pagales deg lēnāk un vienmērīgāk, tas garantē nemainīgu, noturīgu siltumu. Nelielas pagales deg un sadeg ātrāk, tas veicina lielāku pēkšņa siltuma izdalīšanos. 

Kādu malku izvēlēties

Skujkoku malka ir sveķaina un degot dzirksteļo. Bērzs dod daudz siltuma, taču veido daudz sodrēju, savukārt alksnis izdala mazāk siltuma, toties lieliski sadedzina kvēpus. Ar ko kurināt?

Tā kā kurināšanas procesi ir dažādi, vieniem malka nepieciešama pirtij, otram mājas siltumam, bet vēl kādam retai kamīna iekurināšanai, tāpēc malkas izvēle var atšķirties.

  • Ja malka nepieciešama pirts kurināšanai, izvēle būs par labu liepas malkai, jo tā dos pietiekošu siltumu un arī patīkamu aromātu. Varbūt šī koka malka būs grūtāk aizdedzināma, taču, tā kā malka degs lēni, tad karstums arī ilgi un noturīgi saglabāsies, un tas ir tas, kas nepieciešams tieši pirtij.
  • Bērza koka malka ir visuniversālākā, jo tā labi kuras pat viegli mitra, turklāt tā ir viegli aizdedzināma un deg ilgi, ar vienmērīgu liesmu un bez dzirkstelēm, taču izdala daudz sodrēju. Ja bērza malku glabā ilgāk par diviem gadiem, tās aromāts krietni samazinās.
  • Apses malkas priekšrocība ir pietiekoši ilgā degšana un siltuma saglabāšana, taču siltumatdeve nav tik liela, kā, piemēram, bērza malkai. Tā kā apses malku ir grūti iekurināt, tāpēc tā nav populārākā izvēle, taču dūmi attīra dūmvadu no kvēpiem, tāpēc vispirms var iekurināt ar citu malku un tad apses pagales pievienot vēlāk.
  • Alkšņa malka ar savu sarkanīgo nokrāsu jau pēc vizuālajām pazīmēm atšķiras no pārējām, taču, arī degot, tā izdala lielu karstumu, turklāt tā teju vai nemaz nedūmo. Šīs malkas izvēlē jāņem vērā, ka tā ātri izžūst, taču aromāts saglabāsies pat vairākus gadus, tāpēc tā derēs pirtīm.
  • Priedes un egles malka nav tā populārākā izvēle, jo rada lielu darvas un sodrēju daudzumu, turklāt degot tā dzirksteļo. Šos malkas veidus nav ieteicams izvēlēties vaļējiem kamīniem, bet citos apkures veidos to var jaukt, piemēram, ar apses malku.
  • Savukārt, lai ozola malka dotu pietiekamu siltumu, kokam jābūt vidēja vecuma, sausam un stingram, jo satrūnējusi malka tikai dūmos un nedos siltumu. Jāuzmanās no krāsns pārkurināšanas. Šis malkas veids ir vispiemērotākais kamīniem, taču arī viens no dārgākajiem.
  • Oša malku ir pagrūti iekurināt, taču deg arī neizžāvēta malka. Dod vienmērīgu liesmu, nedzirksteļo.
  • Nelieto kurināšanai impregnētu vai krāsotu koksni un nededzini krāsnī sintētiskas izcelsmes atkritumus, piemēram, plastmasu. Atkritumos ir daudz kaitīgu vielu, kas ne tikai bojā krāsni, bet arī kaitē videi.

Koksnes siltumatdeves koeficients: jo augstāks, jo labāk

Viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē to, cik daudz malkas krāsnī būs jāliek, lai mājokli sasildītu, ir koksnes siltumatdeves koeficients. Jo tas lielāks, jo vairāk siltuma attiecīgās koksnes malka sadegot izplatīs. Lūk, daži no izplatītākajiem koksnes veidiem un to siltumatdeves koeficienti:


• ozols – 10;
• skābardis – 9,6;
• osis – 9,2;
• kļava – 8,75;
• bērzs – 8,33;
• alksnis – 6,25;
• egle – 6,2;
• priede – 6,2;
• apse – 5;
• liepa – 4,2;
• papele – 3,5.

Cena

Malkas cena ir svārstīga un atkarīga no gadalaika, iepakojuma, mitruma procenta, sagatavošanas veida, vešanas attāluma un pirkšanas vietas. Būvniecības koka konstrukcijas, kas paliek pēc ēku demontāžas, reizēm var dabūt par velti. Tiesa, tās garinot, ir risks sabojāt zāģi, tāpēc ārzemēs šādu konstrukciju dedzināšanai ārpus mājas ierīko speciālu krāsni, kurā var likt lielformāta kurināmo.

Lēta ir kokzāģētavas atgriezumu – šāļu – malka, kas īpaši labi noder virtuves plītīm. 

Ticējumi par malku

  • Lapu koki jācērt vecā mēnesī, skuju koki jaunā, tad malka nebojāsies, ātrāk izžūs un labāk degs.
  • Skalu nevar dedzināt vidū, tad paliek garš deguns.
  • Kam, malku skaldot, malka labi plīst, tas būs labs saimnieks.
  • Ja malka degot rada savādu skaņu, kas atgādina svilpšanu, tad drīzumā gaidāmas jaunas ziņas.