Krāsojam sienas!

Sienu pārkrāsošana ir viens no efektīgākajiem veidiem, kā ātri izmainīt un uzlabot telpas izskatu. Mēs vēlamies, lai rezultāts iepriecinātu, bet darbs būtu vienkāršs un patīkams, tādēļ šajā rakstā noskaidrosim, kā pareizi jārīkojas un kas jāievēro, krāsojot sienas.

Kas tev būs vajadzīgs:

  1. Instrumenti
  • trauks
  • ota
  • krāsas maisītājs
  • līmlente
  • celtniecības trepes
  • plēve apsegšanai

2. Materiāli

  • grunts
  • krāsa

Kā izvēlēties rulli krāsošanai?

Vispirms jāpievērš uzmanība krāsošanas ruļļa iesaiņojumam vai veikala plauktiem, kuros sakārtoti ruļļi, – arī tur mēdz būt norādes, kādiem krāsošanas darbiem rullis paredzēts. Jāsaprot, vai nepieciešams panākt gludu sienas krāsojumu vai arī krāsojumu ar nelielu faktūru.

Pērkot kvalitatīvu rulli, arī krāsu varēs uzklāt vienmērīgi, turklāt rulli pēc tam var rūpīgi izskalot, izžāvēt, un tas būs derīgs arī nākamajam remontam. Ja krāsošanas darbi ilgst pāris dienu, rulli var nemazgāt, bet gan ielikt polietilēna maisiņā, lai neizžūst.

Sienu sagatavošana krāsošanai

Vecās tapetes ir jānoplēš. Iespējams, siena pēc tam nebūs gluda,
sevišķi, ja tapetes līmētas sen un uz veca apmetuma. Ja vien māja
nav kultūrvēsturisks objekts, atjaunot veco apmetumu nav
nepieciešams. Lētākais un ātrākais risinājums – uzlikt
ģipškartona plāksnes, aizšpaktelēt, nogruntēt un tad krāsot.

Ūdens emulsijas krāsa, kas jau klāj sienas, var palikt. Siena gan ir
jāattīra no putekļiem, ja nepieciešams – jāattauko.
Nelīdzenumi (ja tādi ir) jāaizšpaktelē. Tad sienas gruntē un,
kad grunts nožuvusi, krāso.

Eļļas krāsa gan no sienām būs pilnībā jāņem nost, jo uz tās ūdens
emulsiju neklāj. Pēc eļļas krāsas noņemšanas siena jāšpaktelē,
jāslīpē, tad jāklāj grunts, un tikai tad var krāsot.

Svarīgāks par krāsu

Segtspēja

Šo īpašību nodrošina speciāla piedeva krāsā – jo tās ir vairāk, jo krāsas segtspēja ir labāka. Tiesa, līdz ar to krāsa būs arī dārgāka. Bet! Pirkt vislētāko krāsu neatmaksājas – lai iegūtu viendabīgu krāsojumu, krāsa noteikti būs jāklāj vairākās kārtās, tātad – patēriņš radīs izdevumus, kas var izrādīties gluži tādi paši, kā iegādājoties dārgāku krāsu ar labāku segtspēju. Lai pastiprinātu segtspēju lētākai krāsai, pirms krāsošanas siena jāapstrādā ar baltu grunti. Bet, ja siena ir jauna (ģipškartons vai apmetums), lai iegūtu īsto krāsas toni, tā būs jākrāso vismaz divas reizes.

Patēriņš

Parasti uz krāsas kārbas ir ražotāja norāde par to, cik kvadrātmetriem attiecīgais krāsas tilpums ir paredzēts (tas tiek minēts ar rezervi). Taču jāņem vērā, ko tieši plānots krāsot. Ja, piemēram, tās ir krāsojamās tapetes, tad krāsas patēriņš būs lielāks, jo tapešu virsma parasti ir reljefa. Nelielas korekcijas krāsas patēriņā var ieviest arī krāsošanas rullis, ja izvēlēts tāds, kas veido faktūru.

Ko nozīmē krāsas numurs?

Tas raksturo krāsas noturību pret mitrumu un arī spīdīguma pakāpi. Mitruma noturīgāka krāsa ir vieglāk kopjama, tādēļ to izvēlas telpās, kurās sienas ātrāk nolietojas. Piemēram, griestiem parasti izmanto matētu krāsu Nr. 3, istabas sienām – Nr. 7, bet koridorā jau vajadzētu Nr. 20, lai nepieciešamības gadījumā sienu var notīrīt, nenoberžot krāsu. Jāņem vērā, ka spīdīgāka krāsa vairāk izceļ sienas defektus.

Darba gaita:

  1. Ar līmlenti aplīmē durvju aplodas, grīdlīstes, logu ailas (vai logu rāmjus). Elektrības rozetes un slēdžus arī var rūpīgi aplīmēt, taču prātīgāk būtu tos noņemt.
  2. Krāsu kārbā rūpīgi izmaisa, lai tā ir vienmērīga.
  3. Ar otiņu nokrāso vietas, kur ar rulli nevar piekļūt, – ap radiatoru, virs grīdlīstēm, stūros utt.
  4. Ielej krāsu traukā, sausu rulli piesūcina ar krāsu, uz trauka malas izrullē, lai nepil, un ķeras pie krāsošanas.
  5. Sienu sāk krāsot no augšējā stūra uz leju. Jāraugās, lai rullis neatstāj svītras un krāsojums ir viendabīgs.
  6. Pēc pāris stundām var klāt vēl vienu krāsas kārtu.
  7. Celtniecības līmlente jānoņem tūlīt pēc krāsošanas pabeigšanas. Ja tā piekalst, tad plēšot nāk līdzi arī krāsas kārtiņa.
  8. Ja vienu sienu veido kā akcenta sienu un krāso citā, tumšākā tonī, līmlente uz jau nokrāsotām un labi nožuvušām sienām jālīmē ļoti rūpīgi, precīzi stūrī, stingri piegludinot maliņu, lai tumšākā krāsa neizsūcas pa spraugām.
  9. Izmazgā otu un rullīti – tie noderēs nākamajā reizē.

Būtiskākās kļūdas sienu krāsošanā:

1. Ņemta neatbilstoša ota vai rullis.

Ja krāsošana nevedas, varbūt krāsai ir izvēlēta nepiemērota ota vai rullis. Perfekta, vienmērīga un profesionāla sienu krāsojuma atslēga ir pareiza krāsošanas piederumu izvēle, taču nereti veikalos pircēji par tiem interesējas vismazāk, tādēļ kļūdas ir neizbēgamas. Klājot ūdens bāzes lateksa krāsu ar dabisko saru otu, krāsu būs teju neiespējami izlīdzināt – šādi sari ātri vien uzsūks biezo krāsu un kļūs mīksti un nepakļāvīgi. Dabisku saru otas ir lieliski savienojamas ar eļļas krāsām, savukārt sintētiskas otas, kas ražotas no neilona vai poliestera, derēs ūdens bāzes lateksa krāsām.

2. Laikā nenoņemta papīra līmlente.

Papīra līmlente ir visai svarīga lieta krāsošanā – tikai ar šo palīgrīku ir iespējams panākt perfektas, taisnas krāsas robežlīnijas un nenoķēpāt citas virsmas. Līmlente spēj nodrošināt profesionālu rezultātu, taču, atstājot to uz ilgāku laiku, krāsa nožūst uz līmlentes un, atlipinot to no virsmām, var gadīties kopā ar līmlenti noplēst arī tikko nožuvušo krāsu. Ideālā gadījumā papīra līmlente ir jānoņem jau stundu pēc krāsas uzklāšanas. Tomēr, ja ir gadījies līmlenti atstāt līdz pat krāsas nožūšanai, ņem talkā žileti vai papīrnazi un uzmanīgi velc to gar līmlentes un krāsas robežlīniju. Vēl līmlenti var karsēt ar matu fēnu – tā atlipināsies un to vienkārši varēs norullēt no sienas.

3. Laikapstākļu ignorēšana.

Kaut arī laikapstākļu ietekme uz krāsošanu iekštelpās ir neliela, tomēr tie būtiski spēj ietekmēt krāsas nožūšanas laiku, tāpēc, plānojot sienas pārkrāsošanu, par ļaunu nenāks, ja ieskatīsies laika ziņu prognozēs. Augsts mitruma līmenis ievērojami paildzinās ūdens krāsu žūšanas ilgumu, bet zema temperatūra var būt pie vainas nevienmērīgai krāsas nožūšanai. Savukārt karstās vasaras dienās uz svaigi nokrāsotās sienas var parādīties burbuļi vai arī tā var nožūt pat pārāk ātri, kas savukārt radīs nevienmērīgu krāsojumu. Ja tomēr krāsošanas datums ir neatliekams, telpas apstākļus var uzlabot ar sildītājiem vai pārnēsājamiem kondicionieriem.

4. Grunts krāsa piemirsusies.

Pārkrāsojot tumšu sienu gaišākā krāsā, bez grunts krāsas iztikt nevarēs – tā neļaus iepriekšējai krāsai “sisties” cauri jaunajai, kā arī veicinās jaunās krāsas saķeri ar sienas virsmu. Grunts krāsa noder ne tikai šādos gadījumos – tā arī nodrošinās vienmērīgu jaunās krāsas klājumu uz koka vai ķieģeļu virsmas.

5. Griestu noķēpāšana.

Griesti krāsošanas laikā nereti tiek apķēpāti – ja krāso līdz pat pašam stūrim starp sienu un griestiem, tad, krāsojot ar rulli, ķēpājumi uz baltās virsmas ir teju neizbēgami. Ja gadās noķēpāt griestus un krāsa vēl ir mitra – uz tiem vari uzpūst mazliet logu šķīduma un ar tīru lupatu notīrīt krāsu.

Lai izvairītos no griestu nosmērēšanas, sienas malu pie griestiem krāso apmēram desmit centimetru platā horizontālā līnijā. Šī būs visai droša buferzona, kas ļaus krāsas rullim apstāties pietiekamā attālumā, lai nenosmērētu griestus.

6. Spīdīgas virsmas nesagatavošana jaunajai krāsai.

Spīdīgas krāsas ir izturīgas un lieliski atvaira netīrumus un pirkstu nospiedumus, taču pretojas arī jaunas krāsas klājumam – to būs ne tikai grūti uzklāt, bet tā arī pietiekami nepieķersies gludajai virsmai un pēcāk var sākt lobīties. Lai šāda situācija negadītos, rūpīgi apstrādā spīdīgo virsmu ar smilšpapīru. Spīdīgajām virsmām derēs arī šķidrie krāsas noņēmēji, kas noņems krāsas spīdumu un sagatavos sienas virsmu jaunajai krāsai.

7. Ūdens bāzes krāsa uz tapetēm.

Krāsot uz tapetēm nav īpaši grūtāk kā krāsot jebkuru citu sienas virsmu, tomēr šeit ir kāds “bet”. Ūdens bāzes krāsas un grunts krāsas var reaģēt ar tapešu līmi, kas var izraisīt to burbuļošanos un atlīmēšanos. Tā vietā izmanto eļļas bāzes grunts krāsu vai sienas krāsu.

Noderīgi padomi, kā praktiski izvēlēties krāsas

1. Veikalā ikviens, ne tikai interjera dizaineris, var nopirkt īpašas lapiņas ar numurētiem krāsu paraugiem un mājās pārliecināties, kā uz vietas izskatās. Var atrast lielu papīra gabalu iecerētajā tonī un pavērot, vai gaidītais atbilst redzamajam. Piemēram, ja mājās esat vienojušies, ka sienām vajadzētu būt noteiktā brūnā tonī, tad krāsas skalā jāizvēlas par diviem toņiem gaišāka krāsa.

2. Veikalos iespējams sajaukt jebkuru izvēlēto krāsu pēc gandrīz jebkuras sistēmas, tomēr ir nianses, jo atšķiras bāzes krāsas, kas pieejamas pārdevējam. Būtiski arī sienu pareizi sagatavot, uzlikt grunti un krāsot vairākas reizes, lai panāktu kvalitatīvu pareizo toni.

3. Lai nebūtu jāpieviļas, iesaku nepažēlot naudu un veikalā notonēt puslitra apjomā krāsu un nokrāsot vienu kvadrātmetru divās kārtās. Iespējams, citrondzeltenīgā krāsa, kas tik ļoti patika paraudziņā, istabā izrādīsies par spilgtu. Lielā plaknē krāsa iekštelpā būs daudz, daudz spilgtāka un līdz ar to – nomācošāka. Un tā ir galvenā problēma – saprast, kā krāsa izskatīsies konkrētajā interjerā.

4. Jānovērtē arī, kā krāsas izskatās dienas apgaismojumā un kā – krēslā, vakarā, no rīta un elektriskajā apgaismojumā. Mākslīgajā apgaismojumā svarīgi, kādas būs gaismas – siltas vai vēsas, luminiscentās, LED lampas vai citas –, tas viss ļoti maina krāsu uztveri, īpaši violetos un dzeltenos toņus.

Zināšanai: vēl nedaudz par krāsām

  • Uzbudinošas krāsas – pilnīgi piesātināti sarkanie toņi. Paaugstina asinsspiedienu, tāpēc neiesaka ar hipertensiju slimojošajiem, stimulē nervu sistēmas darbību, aktivizē.
  • Aukstas krāsas – visaukstākā ir maksimāli piesātināts zilais tonis. Aukstie zilais un zilzaļais rada asociācijas ar sniegu un ledu. Zilais rada arī miera un sastinguma sajūtu.
  • Siltas krāsas – tādas, kas rada saulainuma, uguns sajūtu. Satur sevī dzeltenos, oranžos un sārtos toņus.
  • Mierīgas krāsas – zilie, zaļie un zilzaļie toņi. Iedveš mieru, rada dziļuma un svaiguma sajūtu. Arī neitrālie toņi – visu nokrāsu un piesātinājuma pelēkie.
  • Gaišas krāsas – smalkie pasteļtoņi. Viegluma un caurspīdīguma sajūta – iegūst, piejaucot nedaudz pigmenta baltajai bāzes krāsai. Pasteļtoņi paplašina telpu un rada gaisīguma iespaidu. Ļauj atslābināties, iedveš mieru un uzticību.
  • Tumšas krāsas – iegūst, piejaucot melno krāsu bāzes tonim. Sašaurina telpu, rada smagnēju sajūtu. Piešķir svarīgu, nopietnu izskatu. Saskaņojot tumšos un gaišos toņus, visvieglāk radīt kontrastainību un izcelt objektus.
  • Bālas krāsas – visgaišākie pasteļtoņi. Sastāv no ļoti daudz baltās krāsas ar minimālu pigmenta piejaukumu, nav piesātināti, tāpēc rada romantisku noskaņojumu. Bālie toņi (ziloņkaula, gaiši zilais vai rozā) rada maiguma sajūtu. Nomierina nervu sistēmu, tāpēc bieži tiek izmantoti interjerā.
  • Spilgtas krāsas – visi piesātinātie toņi. Nemaz vai gandrīz nemaz nesatur balto un melno pigmentu. Zilā, sarkanā, oranžā un dzeltenā – spilgtas krāsas, kas var uzmundrināt, dot prieku, iedvesmot.

Raksts tapis sadarbībā ar STARCRED blogu